Stulbi

Stulbi, ka stulbi

Devalvācija

Manis iecienītās autores Svetlanas Saksonovas rakstos par starptautiskajām ekonomiskajām attiecībām devalvācijas skaidrojums sākas ar valsts naudas termina izpēti. Proti, S. Saksonova raksta, ka „katrai valstij ir sava nauda (valūta). Valsts naudas vērtība tiek salīdzināta gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Iekšējā tirgū naudas vērtība ir tās pirktspēja, ārējā tirgū naudas vērtību nosaka, salīdzinot to ar citām valūtām. Naudas kursu valstī nosaka valsts centrālā banka, kura izlaiž naudu. Visi valūtas kursi ir mainīgi. Stabilas valūtas kursam svārstības ir nelielas. Šādas valūtas labprāt pieņem apmaiņai lielākā daļa valstu. Lai saglabātu savas valsts naudas kursu, centrālā banka seko naudas vērtībai ārējā tirgū”.

Iepriekš minētais definīciju un faktu kopums ir nepieciešams, lai saprastu, kāda loma ir devalvācijai valsts finanšu dzīvē. S. Saksonova skaidro: „devalvācija ir naudas kursa krišanās attiecībā pret ārvalstu valūtām”.

Interesanta izklāsta veidā devalvācijas process iegūst nozīmi Latvijas finansiālā stāvokļa kontekstā. Santa Bērziņa portālam Makroekonomika.lv un konkrēti rakstā „Devalvācija: eksports un imports” ar piemēriem no citu valstu pieredzes, kā arī izmantojot ekonomikas teoriju (Maršala-Lernera nosacījums) pamato savu uzstādījumu, ka devalvācija tik mazai valstij kā Latvijai nav nedz vajadzīga, nedz varētu būt izdevīga un radīt būtisku un ilgtermiņa palīdzību ekonomiskajām norisēm tajā. Raksts ir tapis 2009. gadā, laikā, kad Latvijā un citviet pasaulē pēc pēdējās finanšu krīzes jau bija vērojama tautsaimniecību atdzīvošanās. Latvijā, kā min S. Bērziņa tolaik, „izvēlētais ceļš ir konkurētspējas atjaunošana, samazinot izmaksas un saglabājot fiksētu lata piesaisti eiro, kas ļauj uzņēmumiem pakāpeniski mazināt izmaksas”. Konstatējusi, ka darbaspēka izmaksas iepriekšējos gados darbaspēka trūkuma apstākļos ir strauji kāpušas, pat dubultojoties laikā, kad darba ražīgums uzlabojās tikai par dažiem procentiem, viņa uzdod jautājumu: „Vai te varētu līdzēt devalvācija, valūtas kursa vērtības mazināšana?”

Tālākajā raksta daļā S. Bērziņa izskata devalvācijas nozīmi īpaši eksporta, importa un konkrētās situācijas tobrīd Latvijā kontekstā (jāņem vērā, ka 2009. gadā Latvijā vēl norēķinājāmies latos).

Turklāt līdz ar importa sadārdzināšanos kristos pirktspēja, uzņēmējiem, pieaugot importēto preču izmaksām, būs niecīgas izredzes mazināt izmaksas uz darbaspēka atalgojuma rēķina.

Līdz ar to S. Bērziņa secina, ka „ne tikai prakse, bet arī teorija apstiprina to, ka tādai tautsaimniecībai kā Latvija devalvācija nenes ieguvumus”.

Pamatojoties uz ekonomikas teoriju, portāla Makroekonomika.kv autore turpina, ka valūtas kursa pavājināšana pozitīvi ietekmē eksportu lielās ekonomiskās, bet Latvija ir maza un atvērta tautsaimniecība, kur šis nosacījums nedarbojas. S. Bērziņa ir pārliecināta, ka, pat atsakoties no visām importa patēriņa precēm (kas nav reāli), ieguvuma nebūtu.

Kā pēdējo pamatojumu, kas pierāda Latvijas valūtas devalvāciju kā neperspektīvu, S. Bērziņa min to, ka mazas valstis globālajā tirdzniecības vidē ir tā saucamie cenu ņēmēji (pricetakers), un, uzrādot pasaules pieredzi, secina, ka mazas valstis ir atgriezušās uz ekonomiskās attīstības ceļa, nevis devalvējot nacionālo valūtu, bet gan īstenojot mērķtiecīgas ekonomiskās politikas programmas.

Tags: , ,

Comments are closed.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *